Knuts Skujenieks Quotes

es gribu dvēseli izdvašot
uz tavas plaukstas

lai akmens kas tev uz krūtīm
pārvēršas zieda drīksnā
lai dangaina taka
varavīksnā

rīt atvērsies cīruļi
upe degs un meklēs krastu
bet vai tavai plaukstai vajadzēs
vēl vienas pasaules nastu?

man acīs cērt saule rokā guļ zvārgulītis bez mēles

un es gaidu kad tajā iespers zibens

briedis liek man galvu uz pleca
skatu maigu kā tāsi

es zinu tu esi noguris cilvēk
tu vairs mani nevajāsi